Tas sākās ar to, ka mans draugs Jānis, kurš strādā IT jomā un vienmēr ir bijis atvērts dažādiem jaunumiem, man ieteica apskatīties, ko piedāvā tiešsaistes kazino. Es biju skeptisks, jo man likās, ka tas viss ir tikai naudas izmešana. Bet viņš teica, ka tur ir svarīgi nevis cik daudz tu ieguldīsi, bet gan kā tu to dari un kādu prieku no tā gūsti. Tā es pirmo reizi atvēru vavada casino, un mani uzreiz piesaistīja tas, cik viss bija vienkārši un saprotami. Nekādu sarežģītu reģistrācijas procesu, nekādu lieku klikšķu. Vienkārši ienāc, izvēlies spēli un sāc. Tas bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs pēc garām darba dienām.
Sākumā es spēlēju tikai dažas minūtes vakarā, pirms gulētiešanas. Man patika tas, ka es varēju izvēlēties dažādus spēļu automātus, un katram bija sava atmosfēra. Piemēram, tie, kas saistīti ar seno Ēģipti, lika man justies kā piedzīvojumu meklētājam, savukārt tie, kas bija par augļiem un tradicionālajiem simboliem, atgādināja bērnības laikus, kad spēlējām spēļu automātus vietējā veikalā. Es nekad neesmu bijis cilvēks, kurš tiecas pēc lieliem laimestiem. Man svarīgāka ir pati sajūta – tas nelielais adrenalīna pieplūdums, kad trīs simboli sakrīt, un tas prieks, ka vari vienkārši atslēgties no realitātes uz brīdi. Un, protams, bonusi, ko piedāvā vavada casino, padara šo pieredzi vēl patīkamāku. Piemēram, es bieži izmantoju kampaņas, kurās var saņemt bezmaksas griezienus vai kādu nelielu naudas balvu, kas ļauj spēlēt ilgāk, neieguldot no jauna.
Viens no maniem mīļākajiem automātiem ir tas, kurā ir zivis un zemūdens pasaule. Tur katrs grieziens ir kā maza medību ekspedīcija, un, kad izdodas noķert lielāko zivi, tas sagādā īstu gandarījumu. Es atceros, kā vienu vakaru, kad ārā lija lietus un es biju ielicis sev tēju, es nospiedu griešanas pogu un pēkšņi ekrānā parādījās vairāki simboli, kas man atnesa nelielu, bet patīkamu laimestu. Tā summa nebija liela – tikai daži desmiti eiro, bet tas deva man tādu kā apliecinājumu, ka šī nodarbe var būt ne tikai izklaide, bet arī veids, kā dažkārt saņemt kaut ko atpakaļ. Es to neuzskatu par ienākumu avotu, bet gan kā papildu prieku, kas nāk kopā ar spēli. Un tieši šī sajūta, ka vari uzvarēt, bet tajā pašā laikā nezaudē si galvu, man šķiet ļoti svarīga.
Protams, esmu dzirdējis daudzus stāstus par to, cik bīstamas var būt azartspēles. Bet es domāju, ka viss ir atkarīgs no cilvēka attieksmes. Ja tu spēlē tāpēc, lai aizbēgtu no problēmām, tad tas ir viens ceļš. Ja tu spēlē tāpēc, ka tas tev patīk un tu spēj kontrolēt savu laiku un naudu, tad tas ir pavisam kas cits. Man personīgi šī nodarbe ir kļuvusi par sava veida meditāciju. Pēc darba es atveru vavada casino, izvēlos spēli, kas man tajā brīdī šķiet interesanta, un vienkārši ļauju sev būt šeit un tagad. Es nekoncentrējos uz zaudējumiem, jo zinu, ka tie ir daļa no spēles. Tāpat kā dzīvē – ne vienmēr viss notiek tā, kā mēs vēlamies, bet mums ir jāprot pieņemt gan uzvaras, gan neveiksmes.
Vēl viena lieta, kas man ļoti patīk, ir keshbeka sistēma. Tā ir kā drošības tīkls, kas nozīmē, ka pat tad, ja kādu vakaru spēle neiet tik labi, tu saņem atpakaļ nelielu daļu no tā, ko esi ieguldījis. Tas nav par lielu naudu, bet tas ir patīkams bonuss, kas liek justies, ka esi novērtēts. Esmu pamanījis, ka tieši šādas detaļas – keshbeks, bezmaksas griezieni, dažādi turnīri – padara vavada casino par vietu, kur gribas atgriezties. Turklāt man patīk, ka tur nav spiediena. Tu vari spēlēt tik daudz, cik vēlies, un neviens tevi nespiež ieguldīt vairāk.
Laika gaitā esmu izveidojis savu nelielo rutīnu. Parasti tas notiek vakaros, kad visi mājas darbi ir padarīti un esmu palicis viens ar sevi. Es ieslēdzu datoru, atveru savu kontu, pārbaudu, kādi bonusi šodien ir pieejami, un tad izvēlos vienu vai divus automātus. Es nekad nespēlēju ilgāk par stundu, jo saprotu, ka pārāk ilga spēlēšana var novest pie noguruma un neapdomīgiem lēmumiem. Tāpēc es vienmēr nosaku sev laika limitu. Tas palīdz saglabāt skaidru galvu un baudīt procesu. Un, godīgi sakot, tieši šī pieeja man ir palīdzējusi gūt nelielus, bet patīkamus laimestus. Es nekad neesmu mēģinājis atgūt zaudēto uzreiz, jo zinu, ka tas ir ceļš uz nepatikšanām. Tā vietā es vienkārši pieņemu, ka šodien nav mana diena, un nākamajā reizē var būt labāk.
Mans draugs Jānis reiz man jautāja, vai es kādreiz esmu žēlojies par naudu, ko esmu zaudējis. Es atbildēju, ka nē, jo es to uztveru kā maksu par izklaidi. Tāpat kā mēs maksājam par kino, par koncertu vai par vakariņām restorānā. Azartspēles nav nekas sliktāks par citiem izklaides veidiem, ja vien tu to dari ar mēru. Protams, es nekad neiesaku to darīt cilvēkiem, kuri ir emocionāli nestabili vai kuriem ir tendence uz atkarībām. Bet man personīgi tas ir palīdzējis atrast līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Esmu kļuvis mierīgāks, jo saprotu, ka dažas lietas dzīvē nav atkarīgas no manis, un tas ir jāpieņem.
Vēl viens aspekts, kas man patīk, ir kopiena. Esmu dažos forumos lasījis citu cilvēku stāstus, un tas liek saprast, ka es neesmu viens. Daudzi dalās ar saviem laimestiem, bet vēl vairāk – ar savām neveiksmēm un mācībām, ko no tām guvuši. Tas palīdz noturēt realitātes sajūtu. Es nekad neesmu mēģinājis piedalīties turnīros ar lielām likmēm, jo tas nav mans mērķis. Man patīk vienkāršā, ikdienas spēle. Un, ja es kādreiz laimēju nedaudz vairāk, es to izmantoju kaut kam patīkamam – piemēram, aizeju ar ģimeni uz kafejnīcu vai nopērku sev jaunu grāmatu. Tādējādi laimests kļūst par daļu no manas dzīves, nevis par mērķi pašu par sevi.
Reiz, pagājušajā vasarā, kad biju atvaļinājumā un devos uz laukiem pie vecākiem, es paņēmu līdzi savu portatīvo datoru. Vakarā, kad visi bija aizgājuši gulēt, es atvēru vavada casino un spēlēju no lauku mājas istabas. Bija tik kluss, ka varēja dzirdēt sienāžus. Un tajā mirklī es sapratu, ka šī nodarbe man dod ne tikai izklaidi, bet arī iespēju būt vienam ar savām domām. Es nespēlēju ar lielām likmēm, bet tas vienalga bija aizraujoši. Es jutos kā daļa no kaut kā lielāka, kas notiek visā pasaulē – cilvēki dažādās valstīs tajā pašā laikā spēlē tos pašus automātus, cerot uz veiksmi. Tas ir savā ziņā skaisti.
Protams, esmu saskāries arī ar kritiku no cilvēkiem, kuri uzskata, ka azartspēles ir absolūts ļaunums. Es viņus saprotu, jo daudziem tiešām ir problēmas ar to. Bet es domāju, ka aizliegumi neko neatrisina. Daudz svarīgāk ir izglītot cilvēkus par atbildīgu spēli. Piemēram, es vienmēr iesaku iesācējiem sākt ar mazām likmēm un nekad nespēlēt ar naudu, kuru viņi nevar atļauties zaudēt. Tāpat ir svarīgi noteikt laika limitu un nekad nespēlēt, kad esi dusmīgs vai izmisumā. Šie vienkāršie noteikumi palīdz saglabāt kontroli. Un, ja tu jūti, ka vairs nespēj kontrolēt, tad labāk ir pārtraukt. Man pašam ir bijuši brīži, kad esmu sapratis, ka esmu aizrāvies, un tad es vienkārši izslēdzu datoru un aizeju pastaigā. Tas palīdz atgriezties pie realitātes.
Kopumā esmu ļoti apmierināts ar to, kā šī nodarbe ir iekļāvusies manā dzīvē. Tā nav kļuvusi par apsēstību, bet gan par patīkamu hobiju, kas man dod iespēju atslēgties un vienlaikus arī nedaudz pasapņot. Es zinu, ka daudzi cilvēki meklē lielus laimestus, un dažreiz viņi tos arī atrod. Bet man svarīgāka ir pati spēles gaita. Tāpat kā dzīvē – mēs visi tiecamies pēc mērķiem, bet pats ceļš ir tas, kas mūs veido. Un, ja šajā ceļā ir iespēja nedaudz paspēlēties un sajust azartu, tad kāpēc gan ne? Galvenais ir nepazaudēt sevi. Esmu iemācījies, ka veiksme nav tikai nejaušība, bet gan arī spēja pieņemt to, kas notiek, un turpināt iet uz priekšu. Tāpēc es turpinu spēlēt, bet vienmēr ar smaidu un bez steigas, zinot, ka rīt būs jauna diena un jaunas iespējas.
